Koncerta laikā ikviens varēja doties aizraujošā, muzikālā ceļojumā pa mūsu dzimto Latviju, tās novadiem, to kopīgo un atšķirīgo. Par mūsu mazās, bet vienlaikus arī lielās Dzimtenes novadu latviešu valodas niansēm, cilvēku raksturiem, dzīves stilu, nodarbošanos.

                Mums – skolas audzēkņiem, darbiniekiem, lielākoties, tā ir zilo ezeru zeme – Latgale. Cik tālos ceļos mēs dotos, vai arī dzīvotu siltās, bagātās, eksotiskās zemēs, tomēr visdziļākajā sirds kaktiņā kā skabarga par sevi liks atcerēties dzimtais novads, tēva mājas, tā īpatnējā tikai tavā pusē dzirdētā latgaliešu valoda, dziedātās  tautas dziesmas, pasaulē „augstākais” kalns –Lielais Liepu kalns vai „dziļākais” ezers – Drīdzis, likteņupe Daugava. Pie sevis sauks zilo ezeru  ūdeņos peldošās balto mākoņu aitiņas.

                Varbūt šodien dažam sirdī vēl tik dziļi neieskanas  šie smeldzīgi pravietiskie dziesmas vārdi: ”Nekur nav tik labi kā mājās!”, bet tas jau ir tikai laika jautājums…