Rihards Zariņš

Rihards  Zariņš (1869 – 1939)

 

Kārlis Rihards Valdemārs Zariņš dzimis 1869. gadā 27. jūnijā Valmieras apriņķa Ķieģeļmuižā.

Pēc kāda laika tēvs pāriet darbā Grīvas miestā Zemgalē, kur viņš ir Vīmaņu muižas pārvaldnieks. Rihards turpina izglītību Kurzemes bruņniecības skolā Grīvā, kuru beidz 1886.gadā. Skolas priekšnieks K. Velcers ievēro apdāvināto zēnu un parāda viņa zīmējumus Daugavpils arhitektam V.Neumanam, kurš pamāca zīmēt no dabas un rīkoties ar ūdenskrāsām. Pēc skolas beigšanas Rihards dodas uz Pēterburgu un pēc kāda laika iestājas Štiglica mākslas skolā.

1895.gadā R.Zariņš ar izcilību pabeidz Štiglica mākslas skolu, viņam piešķir ārzemju stipendiju 2,5 gadiem. Pēc mācībām Berlīnē seko mācības Vīnē. Šeit viņš iepazīstas ar zviedru dziedātāju Evu Sundbladu. Pēc kāzām R.Zariņš mācās Minhenē, Parīzē. Kad no Krievijas pienāk piedāvājums strādāt par grafiķi – ierēdni Valstspapīru spiestuvē, jaunā ģimene dodas uz Pēterburgu, kur R. Zariņš ir strādājis par Krievijas Valstspapīru spiestuves mākslinieku, zīmējis metus naudaszīmēm, monētām, pastmarkām (sērija ar Krievijas valdnieku Romanovu dinastijas portretiem 1913.gadā, sērija „Atraitnēm un bāreņiem” 1914.gadā, aizsākta sērija „Krievijas atbrīvošana” 1918.gadā ). Izpildījis cara galma pasūtījumus.

 

 

Cariskās Krievijas 500 un 100 rubļu naudaszīmes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pastmarku sērija „Atraitnēm un bāreņiem”

 

Pēc atgriešanās Latvijā 1919.gadā ilgus gadus (1919 – 1933) bijis Latvijas Valstspapīru spiestuves pārvaldnieks. Ir veidojis Latvijas vērtspapīru un naudas zīmju grafisko dizainu (meti 1,2,5,10,20,50 santīmu monētām, 5 latu monētai, 5,10,20 latu valsts kases zīmēm).

5 latu sudraba monēta

 

1921.gadā kopā ar mākslinieku Vili Krūmiņu ir veidojis Latvijas valsts ģerboni.

 

 

 

 

R.Zariņš ir radījis 28 oriģinālus Latvijas marku zīmējumus, tās tika laistas apgrozībā vairāku miljonu tirāžā.

Latvijas Mākslas Akadēmijā ir vadījis Grafikas meistardarbnīcu. Ir gleznojis akvareļus, veidojis zīmējumus, zīmējis vākus un ilustrējis folkloras izdevumus, izkopis virtuozu oforta tehniku. Latviešu mākslā R.Zariņš ir ekslibra aizsācējs (zināmi 74 viņa veidotie ekslibri).

R. Zariņš devis ievērojamu ieguldījumu latviešu tautas lietišķās mākslas saglabāšanā, vācis lietišķās mākslas paraugus, sagatavojis krājumu „Latvju raksti” 3 sējumos.

Bibliogrāfam J.Misiņam veidotā grāmatzīme

Kokā izgriezts pīpis R.Zariņa kolekcijā

Copyright © 2024 J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskola