“Vissvarīgākais, ko cilvēks var izdarīt, ir ne jau pārmainīt pasauli, bet gan sevi.”
(Imants Ziedonis)
21.10.2021 notika vizuālās mākslas skolotāju seminārs “Tikumiskās vērtības vizuālās mākslas stundās”, kurā vizuālās mākslas skolotāja Natālija Mihailova dalījās savā pieredzē. Seminārā tika izrunāta aktuālā tēma par tikumisko vērtību integrēšanu vizuālās mākslas stundā kā mācību procesa efektīva sastāvdaļa, lai veicinātu atbildīgu, tikumīgu un emocionāli inteliģentu Latvijas pilsoņu audzināšanu un integrēšanu mūsdienu sabiedrībā.
Kas ir drosme mūsdienu bērna ikdienā? Būt godīgam un pārstāt sev melot….izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā. Gudrība ir pareiza zināšanu pielietošana. Ja vien mēs būtu mazliet laipnāki, pasaule būtu patīkamāka vieta dzīvošanai….šī brīža situācija valstī un pasaulē ļoti labi to parāda. Māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē. Atbildība ir viena no kvalitātēm, ko saistām ar veiksmīgu darba ētiku un sabiedrības labklājību.
Jebkuru šķērsli pārvar centība, čaklums, darbs, kas padarīti ar mīlestību. Līdzcietība ir nemotivēta, jūs dodat vienkārši tādēļ, ka jums ir, ko dot. Mērenība ir disciplinētība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts. Tas diemžēl ir tas, kā trūkst gan skolēniem, gan pašiem pedagogiem. Savaldība ir jūtu darbības kontrole. Svarīgi, lai skolēni izprastu, cik svarīgi būt savaldīgam un iemācīties kontrolēt savas emocijas un jūtas. Tas ir ne tikai vecāku uzdevums, bet arī audzinātāju un skolotāju uzdevums, lai izaugtu pilnvērtīgs un atbildīgs cilvēks, lai personība varētu attīstīties kā viens veselums, lai nevaldītu sadrumstalotība. Būt solidāram nozīmē atzīt, ka kāds var dzīvot un domāt citādi, pieņemt citādo ir vērtība, respektēt to arī ir vērtība.
Nedaudz tika aizskarta arī aktuāla informācija par attālināto mācību procesu un tā efektivitāti vizuālās mākslas stundās. Par to mazliet tika ieminēts arī Māras Ādiņas Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģiskās programmas koordinatores nobeiguma runā tās pašas dienas organizētajā LATVIJAS MĀKSLU KONFERENCĒ.
Es nešaubos, ka vizuālās mākslas priekšmetu var efektīvi un pilnvērtīgi pasniegt arī attālināti, jo, pirmkārt, teorētisko un vizuālo materiālu skolēni var mierīgāk un pilnvērtīgāk uztvert, otrkārt, katram jaunam māksliniekam ir vajadzīga mājīga un klusa atmosfēra, maiga mūzika, laiks sev, lai varētu attīstīt savas radošās spējas netraucēti. Labāk ieklausīties sevī, savās izjūtās un emocijās, dziļāk uztvert un izprast savu iekšējo pasauli. Es noteikti redzu arī pozitīvos aspektus attālinātā mācību procesa organizēšanā. Ceru, ka mūsu ar skolēniem kopīgaā stundas būs piepildītas un viņiem pašiem interesantas, jo man ir svarīgi aizraut, iedvesmot ikkatru no viņiem, lai skolēns varētu izprast, cik talantīgs spējīgs un apdāvināts tas ir, lai tas nebaidās aptvert savu potenciālu un parādīt to pasaulei.
Kāds teiks: „Bet šis ir mūsu laiks, šis laiks mums pieder.” Nē, tikai telpa šai laikā. Un arī – tikai tā telpas daļa, ko saprotam. Jums pieder tiesības pārveidot telpu šajā laikā – pārvietot mēbeles, iekārtot jaunas mainīt dekorācijas, radīt vērtības, celt aizsprostus upē, selekcionēt jaunas puķes. Jums pieder dažas stundas svešā pilsētā. Jūs varat šajā laikā nopirkt suvenīrus. Tie jums piederēs. Nopirkt mantas, pat biļeti uz koncertu. Un, kad jūs brauksiet prom, ar jums būs jūsu mantas, jūsu suvenīri un biļetes, izlietoti papīriņi. Jo dziesmas skanēšana un ilgošanās jums nepiederēja un nepiederēs. Pilsētas rūkoņa un šalkoņa jums nepiederēja un nepiederēs. Šalkoņa un rūkoņa, cerības un ilgošanās ir laiks, ko nevar piesavināties. Tas nevienam nepieder. Jums bija tikai tiesības to dzirdēt, tajā piedalīties. Un, ja bija spēks, jūs varējāt kāpināt laika intensitāti. Tikai tas.”
Informāciju sagatavoja:
Vizuālās mākslas skolotāja
Natālija Mihailova
